Pēc ieraksta nosaukuma jau varētu noprast, ka Andrejs ir segvārds vārdam Android, kas attiecīgi dzīvo manā telefonā. Un te nu man ir sakāmas pāris lietas. Pirmkārt es vienu dienu uzrāvos uz ļoti dīvaina baterijas iztukšošanas veida. Atvēru veikto/saņemto/neatbildēto zvanu sarakstu un iemidzināju telefonu ar ieslēgšanas/izslēgšanas pogu (nezinu kā lai to citādāk apraksta). Telefonu neaiztiku vairākas stundas un kad to pamodināju, bija vaļā šis pats zvanu saraksts un baterija bija gandrīz tukša – vien 10% palikuši. Pats uzreiz skaidrojumu izdomāju, jo šis zvanu saraksts kalkulē, cik daudz laika ir pagājis kopš attiecīgā zvana. Un tā kā saraksts ir gana garš, tad šī pārkalkulēšana un ekrāna pārzīmēšana visai feini noslogo procesoru. Otrkārt gribēju pieskārties vienai Android īpatnībai, kas mani neiepriecina, un tā ir atmiņas pārvaldība. Tas, ko es tagad teikšu ir tīras aizdomas un spekulācijas bez jebkāda pamatojuma – man šķiet, ka ir jāvar noteiktiem procesiem atvēlēto atmiņu norezervēt un neļaut nevienam citam procesam vai aplikācijai šo atmiņu aizņemt. Runāju es par telefona galveno funkciju – zvanīšanu. Tiklīdz ir atvērtas vairākas programmas, kas, protams, aizņem kaudzi atmiņas, zvanu veikšana nobīdās otrā plānā un zvana saņemšanas brīdī uz ekrāna parādās tikai telefona numurs. Tad jāpagaida kādas 5-10 sekundes un parādās zvanītāja vārds, uzvārds no kontaktu saraksta. Man tāda uzvedība nešķiet forša. Ja es pats gribu pazvanīt, tad kontaktu saraksts veras vaļā vismaz 5 sekundes. Ja es aizveru iepriekš atvērtās programmas, kā piemēram Google Maps (rijīgs lops), tad viss rit skaisti un veikli. Motorola paziņoja, ka Android 2.2 versija manam Milestone modelim ir gaidāma šā gada nogalē. Jācer, ka vismaz ap februāri šī versija varētu parādīties :)

Uz citas nots – esmu nedaudz iesaistījies teātra mākslā un papildināšu masu skatus mūziklā Agrā Rūsa.

Man nav paveicies, jo mana telefona versija ir vācu versija, kura Andoid Market vēl pagaidām nav baltajā sarakstā ievietota, līdz ar to es netieku klāt visām aplikācijām (par pirkšanu pagaidām vispār varu aizmirst kā Latvijas pilsonis). Vācu versijai arī nav Voice Search, jo Google paredz, ka vācieši angliski nerunā un neko nemeklēs, bet to es jau atradu un pieinstalēju klāt. Vēl arī Milestone nav Google Maps Navigation, kas ir pieejams tikai ASV, bet arī to es esmu uzinstalējis, jo ir cilvēki, kas lauž un dalās! :)

Tā kā ir izsludināts “Nexus One“http://www.google.com/phone/ telefons ar Android 2.1, tad urķi ir parūpējušies par vienkāršajiem ļautiņiem un izvilkuši no 2.1 versijas jauno Galery aplikāciju, Weather & News widgetu, mūzikas atskaņotāju un pulksteņa widgetu. Protams, tie visi man tagad ir un darbojas godam!

Izmēģināju pāris Home Screen aizvietotājus, kā piemēram Open Home Lite (neatbalsta standarta widgetus), Panda Home – itkā ātrāks, nekā parastais home un fīčīgāks, bet šķita, ka reizēm ēd pārāk daudz resursu (tagad izmēģināšu jaunāko versiju, kur viss kas esot salabots).

Vēl man ļoti patīk Android fīča ar divu dimensiju svītru kodu izmantošanu, lai uzinstalētu aplikācijas – atliek palaist aplikāciju Barcode Scanner, iekadrēt svītru kodu un voila – telefons atpazīst URL, ko slēpj šis kods un viens divi – aplikācija uzinstalēta!

Tā kā Motorola paziņoja, ka visiem viņu ražotajiem tālruņiem drīz būs 2.1 Android versija, tad es tik berzēju rokas un gaidu, kad tas brīdis pienāks!

Līdz tam brīdim – pētīšu, darīšos, lietošu telefonu, uzlādēšu un no jauna lietošu! :)

Vakar iegādājos šo tālruni un gribu padalīties ar pirmajiem iespaidiem, bet par to vēlāk.

Iesākumā gribu pastāstīt, kāpēc vispār pirku jaunu tālruni – tāpēc, ka mans pirmās paaudzes iPhone sāka arvien biežāk pārtraukt sarunu un itkā rādīties zonā, taču nebūt sazvanāms. Es to norakstu uz fizisku nekontaktu, jo šī iPhone aizmugurē ir divdaļīgs korpuss no alumīnija un no plastmasas (šajā daļā atrodas antenas). Un brīdī, kad telefons rādās ārpus zonas atliek pašķobīt plastmasas detaļu un atkal ir zonā, bet nekad nevar būt pilnībā drošs.

Tālāk jau sāku domāt – ko tad nu tagad pirkt? Nonācu pie secinājuma, ka reāli man ir divas izvēles – iPhone 3GS, vai arī Motorola Milestone. iPhone 3GS ir krietni ātrāks, nekā pirmās paaudzes iPhone un ar papildus funkcionalitāti kā fiziski, tā programmatūriski. Gan Motorola Milestone, gan iPhone 3GS darbina viens un tas pats ARM Cortex A8 procesors. Taču mana izvēle krita uz zaļāko, taču ar Android operētājsistēmu apveltīto Milestone, jo prasījās kas jauns, kas nebijis un atvērts. Lai arī iPhone ir nostrādāts līdz sīkumam kolosāls un ārprātīgi patīkami lietojams, tam tomēr ir savi ierobežojumi.

Nu tad tā – jāsāk salīdzināt pēc vienas dienas darbošanās (salīdzināšu ar savu pirmās paaudzes iPhone, nevis 3GS).

Sākumā uzskaitīšu, kas iPhone ir labāks, salīdzinot ar Milestone:

• GUI plūdenums
• GUI izskats
• paša tālruņa izskats
• iebūvētais iPod mūzikas spēlmanis
• pieradums pie mūzikas sinhronizācijas caur iTunes
• izstrādāto aplikāciju kvalitāte un daudzums
• vieglāk saprotams iesācējam

Kas Milestone (arī Android 2.0) ir labāks:

• atvērto darba virsmu filozofija – uz darba virmas var krāmēt visu ko – īsceļus uz aplikācijām, specifiskiem kontaktiem, darbībām, kā arī dažādus widgetus (kalendāru, mūzikas atskaņotāju, laika ziņas, u.t.t.)
• multitasking (oh yeah!)
• aplikāciju atvēršanas un darbināšanas ātrums
• 3G ātrums (lai arī ar visu to ātrumu ļoti ātri aiziet dārgie megabaiti)
• interneta pārlūka ātrums (patiesi ātrs)
• telefona reakcijas ātrums uz pagriešanu no vertikāla stāvokļa uz horizontālo
• GPS
• taustāmā tastatūra (noder interneta pārlūkošanā, jo esmu ļoti pieradis sms un citus īsus tekstiņus rakstīt ar on-screen tastatūru)
• kolosāla integrācija ar Google
• sarunu skaņas kvalitāte, skaļums (arī zvanu skaļums)
• vibrozvans krietni jūtamāks
• kamera feināka (lai arī īpaši bieži tādu brīnumu neizmantoju)
• Removable storage režīms, pieslēdzot pie datora
• ļoti ātri par ērtu risinājumu kļuva četras funkciju pogas Back, Menu, Home un Search, kuras aplikācijās un visā darbībā ir samērā ērti lietojamas.

Kas man šķiet dīvains, vai neforši:

• Silent mode ir pilnīgi kluss režīms bez vibrozvana
• manam eksemplāram ir QWERTZ tastatūra, kas domāta Vācijas tirgum un pagaidām nezinu kā pārmapot Y un Z taustiņus
• ir tikai trīs darba virsmas (Android 2.1 solas būt vairāk)

Itkā samērā daudz punkti priekš vienas dienas darbināšanas. iPhone lietoju pusotru gadu un šī pusotra gada laikā visu laiku bija ļoti interesanti un forši lietot šo brīnumu, taču Android atvērtā filozofija pavilka!

Gan jau pēc kāda laika kaut kas manos uzskatos mainīsies, kad palietošu ilgāk.

Cik painteresējos pie zinātājiem, šī rūpnīcas atjaunošanas programmatūra HP servisā izmaksātu ap 60Ls. Negribot maksāt, iedomājos, ka varētu pamēģināt uzlikt Ubuntu un mēģināt to sakonfigurēt, lai tas darbotos ar Huawei E220 GSM modemu un spētu pievienoties pie PPTP VPN.

Ubuntu uzstādīšana bija ātra un veiksmīga – valoda, laika zona, klaviatūras izkārtojums, lietotājvārds un parole. Tad nāca pirmais pārbaudījums – GSM modema uzstādīšana. Pirmais patīkamais moments – pie Network Connections ir atsevišķa sadaļa Mobile Broadband. Piespiežot pogu Add, man piedāvāja izvēlēties LMT vai TELE2! Tik forši! Izvēlējos LMT un automātiski noklusētie iestatījumi tika piefiksēti. Palaboju tā kā man vajag un spraudu klāt pašu modemu. Tā kā biju pielicis ķeksīti pie Connect automatically, tad pēc maza brītiņa tika izveidots savienojum un es biju pieslēdzies ārpasaulei!

Nākamais solis – VPN. Tajā pašā tīkla konfigurācijas ekrānā Network Connections ir arī sadaļa VPN, taču tur poga Add ir neaktīva. Sāku googlēt un atradu feinu pamācību, kas man palīdzēja un ar pirmo peslēgšanās mēģinājumu veiksmīgi pievienojos VPN tīklam.

Esmu pilnīgā starā!

Ne reizi vien gadās, ka neparedzētie gadījumi notiek tālu prom, kur sistēma tiek lietota citādāk, nekā testa vidē, un tad programma izpildes laikā brēc uz mani, ka neesmu paredzējis to, ka padotais objekts varētu neeksistēt, vai būt tukšs.

Jāteic, ka šāda preventīva pieeja, kas ir jāpiekopj, lai viss darbotos kā nākas, ne reti noder arī dzīvē. Jo ir labi būt gatavam tam, ka kaut kas šķietami pašsaprotams varētu arī neeksistēt. Ja kaut kas visu laiku ir bijis, nenozīmē, ka tā arī būs. Ir jābūt gatavam “apstrādāt” šādu gadījumu.

Esmu mac lietotājs jau 2 mēnešus. Lietoju jauno šainī-aluminum-glāsī-makbuk-pro. Kopumā esmu ļoti apmierināts ar šī datora piedāvātajām fīčām un darbību. Pateicoties tam, ka tā korpuss ir veidots no alumīnija un ekrāns pārklāts ar stiklu, tas vispār vēl ir dzīvs. Kāpēc tā? Tāpēc, ka otrajā dienā pēc iegādes es nejauši gandrīz nosvilināju māju, atstājot degošu svecīti paštaisītā plastmasas svečturītī, kas, protams, izkusa un nodega, paraujot līdzi peles vadu un uzspridzinot šķiltavas, kas stāvēja tam blakus. Šķiltavu sprādziena rezultātā izkusušas un degošas plastmasas pilieni izsmidzinājās pa visu istabu un pamatīki “aplēja” blakus stāvošo MacBook. Par laimi no alumīnija korpusa plastmasu nokasīt bija ļoti viegli un no stikla arī. Kad iedomājos, kas būtu noticis ar plastmasas kompi, īpaši labas emocijas nepārņem.

Nekad neatstājiet iedegtu svecīti dodoties ārā no mājas!

Nekad neveidojiet svečturīšus no plastmasas!

Atgriežoties pie Mac, jāteic, ka MacOSX ir ļoti patīkama operētājsistēma. Bez daudzajām līdzi nākošajām programmām ir arī pieejamas samērā daudz freeware programmas dažādiem mērķiem. Protams, par naudu nopērkamo programmu klāsts arī samērā iespaidīgs. Patīk tas, ka ir vairāki desktopi gluži kā man darbā uz Ubuntu. Un, protams, viss smuki ļurinās, lidinās. Esmu nedaudz palietojis Windows Vista, un to lietojot radās sajūta, ka visi tie vizuālie efekti noslogo kompi un ekrāni tiek ar masīvu spēku vilkti pa desktopu kā smagu kasti pa bruģi. Savukārt MacOSX efekti ir viegliņi un veikli. Vismaz rodas sajūta, ka tas nav nekāds papildus slogs uz proķi.

Viena lieta, par ko esmu ārprātīgā sajūsmā ir stikla trackpad, kura virsma ir ļoti patīkama pieskārienam un izmērs ir tik liels, ka sūdzēties nevar. Ļoti ērta fīča ir multi-touch žesti (divu pirkstu skrollēšana, četru pirkstu Exposé & Spaces, u.t.t.).

Ir cilvēki, kas sūdzas par to, ka tik ļoti spīdīgs ekrāns traucē strādāt. Tā kā ar šo datoru būtībā nestrādāju, bet lietoju to mājās parastām izklaidēm, tad neko traucējošu neesmu pamanījis. Tā kā ekrāns ir LED-backlit, tad par spilgtuma trūkumu nevar sūdzēties.

Kas vēl patīk?

• Izmērs (plāns) un svars (2.5kg)
• MagSafe strāvas adaptera spraudnis (grūtāk panākt kompja lidojumu no galda zemē)
• Izgaismotie taustiņi
• Baterijas darbības laiks (pieticīgi lietojot izdevās padarbināt 5h)
• Sajūta, ka viss vienkārši strādā

Kas nepatīk?

• Tas, ka ir lietas, pie kā vienkārši jāpierod.
• Baterijas uzlādes laiks (virs 2h)

Kāpēc pirku?
Esmu secinājis, ka Apple produkcijas iegādes kritērijos “GRIBU/VAJAG” attiecība ir apmēram 9/1. Tad nu atliek vienīgi secināt, ka gribēju! :)

Torte šodien ir jāēd nevis no šķīvīša, bet no klaviatūras. Kafija jāsamaisa ar peli un bazars jāfiltrē ar regulāro izteiksmju palīdzību.

Tātad vēlreiz – apsveicu!

Bet tad, vienā jaukā dienā....

... es sapēros, sacepos, pats sevi sacepināju, atradu eBay daudz maz izdevīgu piedāvājumu un pasūtīju iPhone 8GB versiju. Uz šo gājienu mani nedaudz pamudināja Youtube redzētie video (1, 2, 3) un vēl fakts, ka Auša sev iegādājās HTC Touch Cruise. Paspaidīju HTC, paskatījos video un sapratu – es gribu iPhone!

Kad saņēmu mazo paciņu (patiesi ļoti mazu paciņu), domāju, ka esmu apčakarēts, bet kad atpakoju, sapratu, ka tieši otrādi! Tik maza kastīte un iekšā viss, kas nepieciešams – lādētājs, doks, hands-free un, protams, iPhone. Ievietoju savu SIM karti, viss noritēja normāli, izņemot pašu zvanīšanu – nevarēju ne saņemt zvanus, ne veikt zvanus. Kad pieslēdzu pie datora, iTunes man teica, ka tam ir firmware versija 1.1.2. Daudz nedomādams atjaunināju uz 1.1.4. Protams, telefons nobloķējās. Sameklēju atbloķēšanas programmu un pēc 10 minūtēm man bija pilnībā ejošs iPhone ar 1.1.4 firmware. Kontaktus un kalendāru biju iesinhronizējis iekš to Outlook no Nokias. Tālāk man tik atlika iTunes pateikt, lai sinhronizējas ar Outlook un voila – visi kontakti un kalendārs iepumpējās iPhonā.

Plusi

• ļoti patīkama saskarne – viss kustās zibenīgi un smuki
• ātra darbība
• šim telefonam ir patiešām skārienjūtīga, nevis spiedienjūtīga virsma, salīdzinājumā ar līdzīgiem aparātiem (PDA ar telefona funkciju kā HTC, QTek, ASUS, u.t.t.). Ir ļoti patīkami, ka nav jāpielieto spēks, lai nospiestu podziņas, rakstītu sms, darītu jebko citu
• revolucionārs SMS organizēšanas veids – SMS attēlojas kā sarunas ar cilvēkiem, līdzīgi kā Gmail, nevis tiek liktas katalogos “Iesūtne”, “Nosūtītās”, u.t.t.
• Safari pārlūks – darbojas kā normāls pārlūks (AJAX izsaukumi arī iet)
• afigennais iPod ar ļoti kvalitatīvu video atskaņošanas funkciju
• vesela kaudze ar noderīgām un ne tik ļoti noderīgām papildus instalējamām programmām (bash terminālis, OpenSSH serveris, VNC klients, klavieres, ģitāras tūneris, metronoms, dzirdes trenneris, spēles, IM klients – fring, Flickr klients)
• ērta Google Maps aplikācija
• ļoti ērts un ātri lietojams kalendārs (ja ar Nokia ir ar navigācijas taustiņu jābraukā pa datumiem, tad ar iPhone to var izdarīt vienkārši pieskaroties nepieciešamajam datumam

Mīnusi

• salīdzinājumā ar Opera mini, Safari darbojas kā normāls pārlūks, līdz ar to arī tiek lejuplādēts pilns web lapas saturs – datu pieslēguma megabaiti ripo kā akmens lejā no kalna
• nevar saņemt, nosūtīt kontaktus
• nevar pārsūtīt SMS
• nav integrācijas ar citām Bluetooth iekārtām, izņemot brīvroku sistēmu
• samērā ilga un lēna sinhronizācija, ja ir padaudz mūzikas, ko sinhronizēt, salīdzinot ar vienkāršu iPod atskaņotāju
• urlām nepatiks skaņa, kas nāk no telefona – nav pietiekami skaļi, lai ietu pa ielu un klausītos
• visu laiku gribas bakstīt, lietot :)

Par šo pirkumu pats esmu ļoti priecīgs. Tagad tikai jāsagaida, kad LMT piedāvās iBirojs Open pieslēgumam līdzīgu pakalpojumu, bez nepieciešamības ņemt papildus sim karti. Centīšos arī neatstāt novārtā savu seno draugu – Nokia 6233.

Instalācija beidzās sekmīgi un tūlīt palaidu trešās Windows XP servisa pakas instalēšanu. Kā līdz šim – viss kā pa sviestu. Tad uzinstalēju Virtual Box palīgprogrammu uz Windows XP un tagad varu to izmantot Seamless režīmā, kas pārnes Windows rīku joslu ekrāna apakšā un visi windows logi ir brīvi pieejami un kustināmi pa Ubuntu darba virsmu. Tagad man blakus stāv divi Firefoxi – viens Ubuntu, otrs WinXP. Prieks, kur tu rodies?! :D

Atļaušos piebilst, ka Virtual Box darbojas ātrāk, nekā Vmware player. Turklāt, virtuālā diska izveidošanai nav nepieciešama maksas versija, kā tas ir Vmware.

Nu labi, doma ir nedaudz nereāla. Vēl, protams, būtu labi, ja šis krossbrouzeris spētu vēl pateikt priekšā, kas ir tas, kas uz IE neiet, bet uz FF iet. Ai… laikam atkal gvelžu kaut ko beztēmā :)