Stāstiņš par lācīti Šustriku

Kādu dienu Šustriks izdomāja ievest mežā kārtību un nolikt neciešamo kokgrauzēju bebri Džordanu pie vietas. Džordans iepriekšējā dienā bija nogāzis jau trešo koku, pa kuru Šustrikam tik ļoti patika kāpelēt. Ne jau pēc medus Šustriks kāpa. Viņam vienkārši patika uzkāpt kokā un ierēkties zemā tonī, lai visi meža iemītnieki to pamanītu. Protams, mežā ir vēl daudz līdzīgu koku, kuros kāpt. Bet šo koku Šustriks bija iemīļojis visvairāk, jo tieši rēciens no šī koka augšienes savā laikā pievilināja viņa pašreizējo draudzeni – lapsu Ļenu.

Visa šī jezga nebūtu sākusies, ja bebrs mācētu lasīt, jo uz koka bija skaidrā latviešu valodā ieskrāpēts mizā “Šustrika koks! Ņetrogai!”. Pārējie meža zvēri vairs nezināja kā pusē lai nostājas, jo viņi zināja, ka Džordans nemāk lasīt, bet pret Šustriku nostāties arī tie nevēlējās. Dilemma, tā teikt. Ļena saprata, ka savā ziņā viņa arī šajā jezgā ir iesaistīta un tā sasauca visus zvērus uz kopsapulci, lai tiktu galā ar šo situāciju. Šustriks ieradās ar boksa cimdiem, Džordans ar konfekšu asortu kasti. Neviens nebija vēl bildis ne vārda, jo visiem bija bail no Šustrika slavenā kreisā āķa.

Ieraugot konfekšu kasti, Šustriks pasmaidīja un skaļi teica: “Džordžī! Ko tu vari teikt savai aizstāvībai?”
Džordans trīcošā balsī iepīkstējās: “Piedod Šus. Es vairs tā nedarīšu. Še! Es tev konfektes atnesu!”
Šustriks aizdomīgi: “Ar ko tās ir?”
Un tad Džordans apgrieza kasti otrādi un skaidri izlasīja “Ar ķiršiem, vaniļas pildījumu un karameli, a kas?”

Tās arī bija nabaga Džordana melīgo zobu beigas.

The End.

viens komentārs

Aktīvā atpūta

Sestdien Baiļos būs velosacensības, bet tajās es nepiedalīšos (nav pietiekamas sagatavotības, lai varētu lielā barā mīties pa šaurām kalnainām takām). Šovakar aizbraucu uz Baiļiem, lai izmēģinātu šo trasi.

Karti var apskatīt šeit

Kā var kartē redzēt – startā ir uzbrauciens pa kalnu augšā. Tas kalns ir samērā stāvs un grumbuļains, bet gan jau kāds spēs tajā uzbraukt. Pēc tam sākas ļoti stāvu nobraucienu un uzbraucienu posms, kurš visticamāk atsijās vājākos braucējus, jo tik retais tur varētu uzbraukt. Tālāk ir tāds pagarš normāla meža ceļa posms ar pāris pārsteigumiem – dziļas smiltis, asi līkumi, strauji sašaurinājumi, vai arī bedres. Pēc tam aizbraucu nopeldēties uz Vaidavas ezeru un tagad jūtos ļoti labi. Rīt droši vien sāpēs kājas, bet tas ir to vērts :D

trīs komentāri

"Sensation white" patiesā būtība

(visi kredīti par ideju Pēterim)

komentāru nav

Svētdien biju Rīgas Zoodārzā

Bija jau jauki, tikai lielākā daļa dzīvnieku man rādīja galvai pretējo ķermeņa pusi.

BILDES ŠEIT

komentāru nav

Kārtējais mazais pirkumiņš

Barteris ir noticis. Tik es nedaudz nokļūdījos ar pasūtījumu un divu bezvadu uztvērēju vietā biju pasūtījis trīs. Tas viss tādēļ, ka raidītāja komplektā jau viens uztvērējs tiek dots līdzi. Lai vai kā – tagad man tik jāpērk vēl viena zibspuldze, kuru kabināt virsū otram uztvērējam.

Tā kā Pēteris bija paņēmis līdzi abas savas zibspuldzes, tad varējām notestēt visas trīs kopā:

Jāsāk eksperimentēt ;)

divi komentāri

Iepriekšējie raksti

Nākamie raksti