Dzejolis iz 9. klases.

2008-01-01 21:49:36

Pārkārtojot mantas mājā un rokoties pa skolas kladēm un burtnīcām, uzgāju dzejoli, ko biju sarakstījis 9. klasē.

Tumšās debesis.

Nakts, tumsa, debesis.
Kaut kas krīt – zvaigzne,
varbūt sapnis, varbūt vēlēšanās…
Varbūt mana, varbūt tava.
Krīt klusi, klusi un lēnām…izdziest.
Tā izdziest dzīvība,
bet cerība paliek.
Mēs ceram – zvaigzne lēnām kritīs.
Mēs sapņojam par zvaigznēm
     par dzīvi
       varbūt par … nāvi.

divi komentāri

2008-01-01 22:38:53 link cu

citādi tāds banāls, bet pēdējā rindiņa pārvērš šedevrā

2008-01-02 22:54:28 link mx-r

labs ieraksts, ar ko iesākt jauno gadu :)

Commenting is closed for this article.