Lala prom
2007-09-05
16:52:32
Kāpēc tas notika – neviens īsti nesaprot. Kad tas notika – visi atceras, bet klusē par to. Kā lai tālāk dzīvo – nav saprotams. Radās tik daudz jautājumu, bet atbildes nav. Ir tikai daudzi minējumi par to, kāpēc tā notika un vai tas reiz mainīsies. Liekas, ka pasaulei puse nošķēlusies un attālinās bez manāmas tendences atgriezties.
Visi zvēri stāvēja klusēdami un lūkojās Šustrika bēdu un izmisuma pilnajās acīs. Neviens nezināja, ko teikt. Varbūt griezties apkārt un iet prom? Bet tas taču būtu nekoleģiāli! Iet klāt un mēģināt uzmundrināt? Tā var arī dabūt ar lāča ķepu pa muguru. Nekādu variantu – jāstāv un jāgaida kāda reakcija no Šustrika puses.
Bet Šustrika galvā bija tikai viena lieta – teksts, kas kā reklāmās skrien no labās uz kreiso pusi un ir knapi izlasāms dēļ mirgojošā fona. Šo tekstu dzirdēja arī citi zvēri, kuri bija līdzīgā neizpratnē par notiekošo, bet nebija tik cieši ar to saistīti.
“Piedod Šustrik, bet es vairs nevaru klusēt. Man tev tas ir jāizstāsta! Tu man ļoti patīc un es būtu gatava visu savu atlikušo dzīvi pavadīt ar tevi, taču man ir jādodas prom. Manā pagātnē ir daudz lietu, kuras tu nezini un par tām man pašai ir kauns. Tāpēc es arī nekad neesmu stāstījusi par to, no kurienes nāku, ko darīju bērnībā, kāpēc pēkšņi ierados šajā mežā. Nemēģini mani meklēt – labāk vienkārši paturi prātā visu labo, kas ir bijis un domā par to kā par skaistu sapni. Man patiešām žēl, ka tev tagad tā ir jācieš, bet es citādāk nevaru. Un Šus, mans īstais vārds ir Lala, nevis Ļena…”, un Lala aiztraucās ātrumā, kādā Šustrika ātrākās smadzeņu šūnas pat nespēj kustēties.
mik
Vai tu ir muzikāls?