Nu tā... esmu galā (papildināts)

2006-07-19 09:12:00 Ikdiena

Vakar ar tādu samērā palielu satraukumu iekāpu lidmašīnā, jo šī taču bija mana pirmā reize ar lidaparātu! Tā nu apsēdos labajā pusē pie lodziņa, lai varētu skatīties to, kas notiek apkārt. Tad pienāca varenais pacelšanās mirklis. Kolosāla sajūta! Tādu paātrinājumu vēl nebiju izjutis. Patīkami arī bija redzēt kā Rīga kļūst par tādu nelielu punktiņu lielajā zemes plankumā. Tā nu no augšas varēju redzēt Kolkas ragu, Ventspili… Pēc neilga brīža jau lidojām virs Polijas un skaidri varēja saskatīt Zviedrijas krastus un Dāniju. Nebiju domājis, ka lidojums norisinās tādā augstumā, ka lejā esošās zemes kontūras izskatās jau kā skolas atlantā.

Par to, ka taisamies nosēsties, varēja spriest tikai pēc objektu detalizētības pakāpes. Kad jau varēja saskatīt arī mašīnas un atsevišķas ielu apgaismojuma lampas tad jau viss kļuva skaidrs. Tā kādu laiku brauco pāri izgaismotām apdzīvotajām vietām, radās sajūta, ka Vāciju ir plānojis kāds mākslinieks, jo gandrīz katra apdzīvotā vieta no apgaismojuma veidoja vai nu kādu dinozauru, vai arī bruņurupuci. Putnus varēja vairākus saskatīt.

Pēc nolaišanās sekoja došanās uz autobusu, kas 2,5 stundu laikā nogādāja mūs galapunktā – Ķelnē. Tad laipns taksometrists nogādāja mūs praktiski pie mājas durvīm. Šodien te būs 36 grādu karstums. Jānodrošinās ar ūdens rezervēm un jāsāk blandīties apkārt :)

Papildinājums:
Vēl, braucot ar autobusu cauri Koblenzai, redzēju foršu bankas nosaukumu – Sparda Bank. Droši vien šī banka patiešām SPĀRDA! :)

Nav komentāru