Pabļiks transporteišens
2008-09-18
13:59:21
Šorīt jau kārtējo reizi varēju novērot skaistu ainiņu. 40. autobuss piebrauc pie pieturas “Centrālā stacija” un kā parasti – uz izkāpšanu gaida daudz ļaužu. Savukārt pieturā gaida aptuveni tikpat liels skaits cilvēku, kas tālāk ar šo autobusu dosies Juglas virzienā. Atveras autobusa durvis un nesagaidot, kamēr kaut viens cilvēks izkpāj, pa malu jau spraucas tantuki iekšā autobusā ar tādu sparu, ar kādu varētu zelta medaļas olimpiādē ķert. Pirmais tantuks, kas izgrūstījis ārā kāpējus un iespraucies iekšā momentāli apstājas. Acis zib uz visām pusēm ar tādu degsmi, kas pilnīgi vai kliedz aiz sajūsmas “Oi bļāāā!!! Tik daudz brīvu vietu, kur sēdēt! Kur lai tagad apsēžos?”
Protams, nākamās autobusa iekarotājas pirmajai neļauj ilgi gaidīt un grūž to tālāk, piespiežot apsēsties tuvākajā redzamajā brīvajā vietā. Atļaušos piebilst, ka cilvēki vēl joprojām turpināja kāpt ārā, kad jau puse tantuku bija ar tanka cienīgu manieri iekarojušas savas sēdvietas. Būtu lieki vēl piebilst, ka pēc šī karagājiena autobusā vēl bija brīvas vietas un vienīgais stāvošais cilvēks biju es (es vienmēr stāvu sabiedriskajā, jo darbā sēžu līdz apnikumam).
Tad nu lielais un mūžīgi neatbildamais jautājums: WTF???
trīs komentāri
Konrāds
Bet tu iedomājies, kā jūtas tāds tantuks, pirmais ticis autobusā. Katram taču kādreiz gribas būt pirmajam un parādīt pirkstu tiem lūzeriem, kas palikuši aizmugurē.
Kongratulācijas gada 1111 1111 dienā!