Polit-bērnu-dārzs
Vakar braucot mašīnā un runājoties ar mammu un māsu par pašreizējo situāciju Latvijā un to, ka ārzemniekiem pastāstot to, kas pie mums darās, tie netic. Vienkārši netic, ka ir iespējams neprofesionālus cilvēkus iecelt par ministriem jomās, par kurām viņiem nav ne mazākās saprašanas.
Tajā brīdī man galvā radās viena analoģija, ar kuru varētu aprakstīt to, kā notiek ministru vietu dalīšana.
Atnāk pie galvenā dalītāja politiķis X:
- Tēti, tēti, es gribu spēlēties ar zaldātiņiem un braukāties ar tanciņiem!
- Labi, būsi tu mums aizsardzības ministrs.
Politiķis Y:
- Tēti, tēti! Man apnika ar traktoriem braukāties, es tagad gribu spēlēties ar naudiņu un kasi!
- Labi, būsi tu mums finansu ministrs.
Vismaz man šķiet, ka tā arī notiek.
trīs komentāri
nu tad jau ar tavām aizdomām labā saskaņā būs šis lasāmais gabals: http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/astonkajis?comments=2
Tāpēc jau visgudrais Sokrāts pameta valsts padomi, jo tur viņa vārdiem runājot “vairākums nobalsoja un ēzeļi kļuva par zirgiem” :D:D