Katram savs

Vakar braucot autobusā novēroju interesantu skatu. Pamēģiniet uzburt ainiņu: vīrietis ap kādiem 50, pliks galvas vidus, nedaudz apaļīgas formas, ar biezu stiklu brillēm, ūsains, rūtains krekls un auduma bikses, koferīts pie sāniem… Varētu būt kautkāda veida inženieris, vai pasniedzējs.

Te pēkšņi no viņa kabatas samērā skaļi atskan maiga un pavedinoša sievietes balss “Dear owner, I have a message for you!”

divi komentāri

Ubuntu izglāba dienu

Šodien man nācās mēģināt tikt galā ar vienu problēmu. Ir HP Pavilion portatīvais dators, kuram no rūpnīcas nāk līdzi Windows Vista Home Premium. Šis portatīvais dators tika izmantots, lai pieslēgtos pie VPNa, izmantojot LMT piedāvāto internetu caur mobilo telefonu tīklu. Šim portatīvajam datoram nobeidzās cietais disks ar daiļām krakšķošām un švīkstošām skaņām. Tad nu pirmā problēma – datoram nenāca līdzi instalācijas diski, jo rūpnīcas atjaunošanas programmatūra bija atsevišķā partīcijā uz nomirušā cietā diska. Protams, bija iespēja izveidot arī rezerves kopijas šai atjaunošanas programmatūrai, bet vai tad kāds par cietā diska miršanu pirms tam domāja? Lai vai kā – nācās nopirkt jaunu cieto disku. Un tad sākās.

Lasīt tālāk... trīs komentāri

You know what grinds my gears?

Pēdējā laikā man kautkā neveicas ar apkārtējo vidi tādā ziņā, ka parādās lietas, kuras vienkārši arvien vairāk un vairāk mani kaitina. Un būtībā dažas no tām ir pilnīgi neloģiskas un man nevajadzētu par to vispār iespringt.

Lasīt tālāk... seši komentāri

Null pointer

Nu jau gandrīz 4 gadus strādāju par programmētāju. Protams, reāla sajēga par to, ko es daru, neradās uzreiz, taču visu laiku esmu centies mācīties jaunas lietas. Pēdējā laikā arvien vairāk ir jāprogrammē programmēšanas valodā Java. Atceros, ka augstskolā Java kurss bija nosaukts par “Programmēšanas pamati”. Pasniedzējs bija vājš un pats neko daudz nesaprata. Atceros tik, ka iesākumā bieži nācās saskarties ar ļoti populāro kļūdas paziņojumu – NullPointerException. Sākumā likās, ka nekā drausmīgāka par to būt nevar, jo no tiem paziņojumiem nekas nebija saprotams. Taču vēlāk, kad bija nedaudz skaidrāks, kā tas viss pamatā darbojas, izrādījās, ka šis kļūdas paziņojums ir ļoti pat informatīvs un ar laiku automātiski radās iemaņas rakstīt kodu, lai no šādas kļūdas principā izvairītos. Taču neskatoties uz to, ka domāšana ir mainījusies un koda rakstīšanas ieradumi arī, reizēm gadās uzdurties uz kādu neparedzētu situāciju un tad atkal jāsecina – es šādam gadījumam nebiju gatavs. Bet nekas traks – viena papildus pārbaude un viss notiek.

Ne reizi vien gadās, ka neparedzētie gadījumi notiek tālu prom, kur sistēma tiek lietota citādāk, nekā testa vidē, un tad programma izpildes laikā brēc uz mani, ka neesmu paredzējis to, ka padotais objekts varētu neeksistēt, vai būt tukšs.

Jāteic, ka šāda preventīva pieeja, kas ir jāpiekopj, lai viss darbotos kā nākas, ne reti noder arī dzīvē. Jo ir labi būt gatavam tam, ka kaut kas šķietami pašsaprotams varētu arī neeksistēt. Ja kaut kas visu laiku ir bijis, nenozīmē, ka tā arī būs. Ir jābūt gatavam “apstrādāt” šādu gadījumu.

četri komentāri

Roboti ir starp mums

Jau kārtējo rītu braucot uz darbu autobusā novēroju tādu savdabīgu ainiņu. Man vienmēr ir licies, ka pensionāri nav tā pati paklausīgākā tautas daļa un viņiem parasti ir kautkādas savas fiškas, kurām tie pakļaujas un nespēj mainīt savus ieradumus, kas tiem izveidojušies ilgā periodā. Taču jau kārtējo reizi autobusā šie vecākā gadu gājuma cilvēki mani pārsteidza ar apskaužamu paklausību.

Lasīt tālāk... trīs komentāri

Iepriekšējie raksti