Mana personīgā mobilā vēsture

Man kā jau katram sevi cienošam, vai varbūt pat ne tik ļoti cienošam virtuālās “dienasgrāmatas” īpašniekam, arī dzīvē ir pienācis tas brīdis, kad gribas padalīties ar to, kādi man ir bijuši mobilie tālruņi pagātnē. Jāatzīst, ka mana tālruņu izvēle man pašam šķiet samērā neparasta un es bieži vien eksperimentēju ar nepopulāru telefonu izvēli. There goes nothing…

1. Motorola Talkabout T2288

Ar šo telefonu es sāku savu mobilo dzīvi. Tas bija ļoti lēts, ja nešaubos, tad tā cena bija 39Ls. Nopirku to dziesmusvētku laikā, Rīgā. Tas bija ļoti satraucošs pirkums, jo es vienkārši iegāju veikalā un nopirku šo telefonu, jo šādam man pietika naudas. Tas bija ļoti ilgspējīgs, jo baterija turēja vismaz 5 dienas, tajā bija ja nešaubos 3 spēles un ļoti interesanta saīšņu (shortcut) sistēma, lai navigētu pa izvēlnēm un veiktu ikdienas darbības (zvani, sms). Šis telefons man vēl joprojām ir, tikai šķiet nav lāga atdzīvināms. Ar jaunu akumulatoru iespējams to varētu atdzīvināt (akumulators ir trīs atsevišķas lādējamas baterijas, kas ir AAA diametrā, bet AA garumā). Vibrozvana šim telefonam nebija, tāpēc bija jāiztiek ar “beep” zvanu klusākās situācijās.

2. Alcatel OT 311

Šis bija mans otrais telefons. Šim klāt bija nācis vibrozvans, interesantākas spēlītes, kā arī software gļuki, kas reizēm nokarināja telefonu, kā arī ļoti kaitinoša funkcionalitāte – izslēgt šo tālruni varēja nedaudz ilgāk paturot C pogu, kas ir darbību atcelšana normālā gadījumā. Es, protams, arī veicu nelielu tūningu šim telefonam. Pēc noklusējuma tam ir oranžs fona apgaismojums gan displejam, gan pogām, kas man īpaši negāja pie sirds. Tāpēc aiznesu pazīstamam meistaram, lai nomaina displejam diodes pret tādām zilzaļām, kas jau izskatījās ļoti forši. Taustiņiem atstāju to pašu oranžo krāsu. Arī šis telefons šķiet man kaut kur mētājas.

3. Sagem MY X-5 – krāsainā ēra

Šī telefona iegāde bija vēl satraucošāka, nekā manas pirmās Motorolas pirkšana, jo šo es biju internetā jau izčekojis un paspējis sasiekaloties pirms pirkšanas. Vari iedomāties? Krāsains displejs! Real-sound zvanu toņi (nevis kaut kāda tur polifonija)! Vienkārši spēks! Skaņa bija ļoti skaļa, vienīgi zvanu toņi bija jākonvertē ar stulbu programmu un pievienošana pie datora un zvanu toņa ielāde telefonā bija laimes spēle – izdevās aptuveni katra piektā reize. Ja labi paveicās, tad varēja arī kādu bildi ielādēt telefonā. Neskatoties uz biežo uzkāršanos, man ļoti patika šis tālrunis, jo tas atšķīrās no tolaik pieejamā klāsta. Man pat vienreiz izdevās uzrakt software updeitu un to uzlikt. Nekas daudz gan nemainījās, nedaudz veiklāk sāka darboties. Līdz ar nākamā telefona iegādi, šo atdevu draudzenei, kura tāpat ilgi nevarēja izturēt gļukainību.

4. Sony Ericsson T610 – pirmais normālais telefons

Kāpēc normālais? Tāpēc, ka tas darbojās ļoti labi, bija ļoti bagāts ar dažādām funkcijām, tam bija labi funkcionējošs BlueTooth savienojums, ar kura palīdzību varēju apmainīties ar visādu drazu ar citiem humanoīdiem. Baterija turēja samērā ilgi, telefons reti kad izrādīja nepatiku darboties, taču kaut kā bieži sāka parādīties situācijas, kad es varu uzzvanīt, kam gribu, sūtīt/saņemt sms, bet tiem, kas mēģina man uzzvanīt, rādos ārpus zonas pus dienu. Viena ļoti uzteicama fīča bija ekrāna stikliņš, kas bija ļoti izturīgs un īpaši nepakļāvās skrāpējumiem. Ar šo telefonu arī sāku lietot GPRS, lai iekačātu pa kādai spēlītei vai tēmai. Ja mani atmiņa neviļ, tad atdevu māsai. Tagad atrašanās vieta vairs nav zināma, droši vien jau sen izmests.
Ak jā, ar šo varēja arī uzņemt ļoti ļoti sliktas kvalitātes bildes.

5. Sagem MY X-8 – nākamā izvirtība

Skaists (subjektīvi) gļukainuma un lēnuma paraugs. Bet ar ļoti ļoti labu displeju un tādu skaņu, kādu es vēl līdz šim neesmu dzirdējis no citiem telefoniem. Mani ļoti piesaistīja šī telefona dizains (Design by ORA-ÏTO). Tas izcēlās ar interesantām formām un ļoti stingru korpusu ar alumīnija detaļām. Austiņas gan bija draņķīgas un lai arī šim tālrunim bija Mini-SD karte, kurā varēja iekačāt mūziku un pat pa kādam seriālam noteiktā formātā, šī multimēdiju atskaņošana bija ļoti rijīga un apēda bateriju ļoti straujā tempā. Kamera gan bija salīdzinoši ļoti laba tam laikam. Softs gļukoja bieži, bija ļoti lēns, taču vismaz visas ikonas bija ļoti skaisti uzzīmētas (kā jau dizaina studijas telefonam pienākas). Šis telefons man vēl joprojām ir.

6. Nokia 6233 – wow, Nokia!

Lai arī cik man to grūti bija atzīt, šis bija kolosāls telefons. Viss darbojās un vēl pie tam gana ātri un stabili. Tam bija uz to laiku ātrs GPRS, BlueTooth A2DP protokola atbalsts pēc softa updeita, MicroSD karte, kur turēt mūziku, augstast izšķirtspējas displejs, ilgs baterijas darba laiks un pat pieklājīgi skanošas austiņas. Korpuss arī bija gana stingrs. No visām šīm labajām īpašībām man visvairāk patika ātrums un stabilitāte, jo izņemot Sony Ericsson T610, visiem pārējiem maniem telefoniem šādu divu svarīgu īpašību nebija. Protams, skaņa nebija tik izcila, dizains arī nebija nekāds kliedzošais, bet viss, ko šis telefons darīja, tam izdevās ļoti labi. Šķīros no šī telefona, to iedodot māsai uz Indijas ceļojumu, kur kāds viņai to nospēra.

7. iPhone

Tieši tā, pirmais, oriģinālais iPhone. Pasūtīju caur eBay no UK. Vēl kā šodien atceros to sestdienas rītu, kad Rīgā braucu uz pastu pēc paciņas. Atvēru eleganto kastīti un ieraudzīju to skaisto inženierijas brīnumu. Uzreiz liku sim karti iekšā, bet tas negāja cauri, aparāts nebija uzlauzts. Braucu uz Valmieru un ķēros pie laušanas, kas pēc aptuveni stundas eksperimentu beidzot izdevās un biju laimīgs iPhone īpašnieks. Tam laikam šis telefons bija kas patiesi unikāls no lietojamības viedokļa. Bija sajūta, ka viss tajā ir veidots, lai tiktu lietots, nevis lai papildinātu fīču sarakstu. Ja iepriekšējie telefoni nešķita interesanti pēc pāris mēnešu lietošanas, tad par iPhone es priecājos kādu pusotru gadu. Bet laika gaitā sāka kaitināt tas, ka šim pirmajam modelim bija ļoti klusa skaņa gan zvaniem, gan sarunām, vājš vibrozvans un nebija 3G. Uzbūves ziņā gan man šķiet tas bija veiksmīgākais iPhone kāds līdz šim ir bijis, jo šim bija alumīnija korpuss un to bija ļoti patīkami turēt rokās. Kad pārgāju uz nākamo telefonu, šo atdevu māsai, kura to palietoja vēl kādu gadu un tad tam atņirdzās touch-panelis. Tagad tas stāv pie manis mājās un gaida, kad es to mēģināšu salabot un pārtaisīt par lielu smagu iPod.

8. Motorola MILESTONE – androidificēts

Kad parādījās ziņas par Anroid platformu un pirmajiem šīs platformas tālruņiem, tas mani ļoti ieinteresēja. Uzreiz zināju, ka kaut kas no šīs saimes ir jāizmēģina. Pirmie modeļi bija palēni un ar vecām Anroid versijām 1.5/1.6. Es gaidīju, kad parādīsies kas jaunāks un jaudīgāks un tad ASV parādījās Motorola Droid telefons, kas bija “With Google” tipa telefons (izstrādāts sadarbībā ar Google), taču tas bija piemērots CDMA tīklam, ko Latvijā piedāvā Triatel. Šis telefons bija ātrākais Android telefons uz to brīdi un ar jaunāko pieejamo Android OS versiju, vienvārdsakot sensācija. Drīz vien parādījās ziņas, ka Eiropā tiks izlaists GSM tīkliem paredzēts Droid un tas tiks saukts par Milestone. Parādījās arī, ļoti sapriecājos un skrēju iegādāt! Iesākumā biju ļoti pārsteigts, cik forši un ātri viss notiek. Pēc pāris nedēļām jau sāka līst ārā pirmie gļuki, piemēram, mūzikas raustīšanās, aiztures, mūzikas atskaņotājs sāka darboties, tiklīdz tika izrautas austiņas, u.t.t. Papildus tam, šim telefonam bija ļoti neprecīzs skārienjūtīgais panelis, salīdzinot ar iPhone. Sāku lasīt Motorola oficiālo forumu un secināju, ka ne man vienīgajam ir šādi gļuki. Nepagāja ne trīs mēneši kā kārotā lielā OS updeita vietā iznāca mazs šo kļūdu labojums. Man iepriekš likās, ka ar Android platformu būs tā, ka tiklīdz iznāks jauna versija, tā būs pieejama un uzliekama uz tālruņa, bet nekā! Jaunu OS versiju nodrošina telefona izstrādātājs sadarbībā ar mobilo tīklu operatoriem. Šim Milestone modelim vispār bija kādas 6 dažādas reģionālās versijas plus vēl operatoru specifiskās versijas. Šāda sadrumstalotība radīja tādas problēmas, ar kurām pati Motorola netika galā. Nedaudz vairāk kā pus gadu pēc Android 2.2 iznākšanas, tas tika noportēts arī uz Milestone un tika skaidri un gaiši pateikts, ka šis ir pēdējais updeits un vairāk nebūs.

Es samērā agri sāku meklēt custom ROMus (neoficiālo programmatūru), bet meklējumos atdūros pret to, ka piedāvājums ir dikti švaks un tam ir viens liels iemesls – Milestone bootloader (programmatūras daļa, kas ir atbildīga par telefona programmatūras ielādi un satur pamatmoduļus) ir locked, kas nozīmē, ka šo daļu var updeitot tikai ar oficiālu atjauninājumu, līdz ar to visu to, ko dažādi censoņi bija saveidojuši un uzlabojuši custom ROMos, nevarēja uz Milestone uzlikt. Varēja pamainīt tikai daļu OSa. Galu beigās es paliku ar nedaudz gļukojošu, ne īpaši stabilu telefonu bez jebkādas nākotnes.

9. BlackBerry Bold 9780

Eksperimentētāja gars manī nav noplacis un šis ir mans pašreizējais telefons kopš februāra, ja nešaubos. Iepriekšējam telefonam bija izbīdāma fiziskā klaviatūra, kuru lietoju samērā bieži, taču tā pilnīgi noteikti nebija veiksmīgākā klaviatūra, kāda var būt mobilajos telefonos. Uzstādīju sev par mērķi atrast telefonu, kuram klaviatūra ir superīga un tā es nonācu pie domas par BlackBerry, jo tas ir izdaudzināts kā mobilais telefons ar labāko pilno fizisko klaviatūru. Paņēmu Bitē uz 2 nedēļu testu BlackBerry Bold 9700 modeli. Palietoju to 2 nedēļas un biju patīkami pārsteigts par to, ka pēc divu skārienjūtīgu telefonu lietošanas es varu mierīgi tikt galā ar telefonu, kam nav skārienjūtīgs displejs. Tā vietā šim ir trackpad – mazs optisks sensors, ar kura palīdzību pārvietoties pa izvēlnēm un jebko citu. Ir patīkami, ka nav īpaši jāpiedomā pie telefona lādēšanas, jo tas tur aptuveni 3 dienas pie vidējas lietošanas. Man arī nav īpaši bijušas stabilitātes vai ātrdarbības problēmas ar šo telefonu. Vienīgi tas nav īpaši piemērots mūzikas atskaņošanai, kvalitāte nav tik laba. Bet to es arī no šāda telefona īsti nesagaidu. Galvenais ir tas, ka ir ērta rakstīšana, e-pasts norealizēts manuprāt veiksmīgi, zvanīšana neprasa tik daudz darbības kā Android sistēmā. Telefons ir mazāks, vieglāks un stingrāks, nekā mans iepriekšējais Milestone. Vismaz pagaidām man negribas uz citu platformu pārslēgties, jo šī pagaidām ir gana uzticama. Plus vēl Bite BlackBerry pakalpojums ietver neierobežotu datu apjomu par piečuku mēnesī, kas ir forši.

Nu tā, tas uz šo brīdi ir viss. Vismaz man šķiet, ka es neesmu aizmirsis nevienu telefonu. Pa vidu biju arī aizņēmies un izmēģinājis dažādus citus aparātus, bet par tiem rakstīt nav vērts.

trīs komentāri

Komentē
vārds:		Remember
e-mails:
http://
komentārs:

Moto-iesākums

Lietojamība sarunās