Decembra prieki

Pirmais decembris. Gada beigu sākums un visādā ziņā skaista, sniegota diena. Tieši šādā dienā gribas vienkārši padalīties ar kādu pārdomās par nesenās pagātnes notikumiem, domām, iecerēm. /fonā skan Nils Landgren albums “Christmas With My Friends”/

Kas tad ir noticis šajā nesenajā pagātnē? Man personīgi spilgtākie mirkļi ir tie, kas nupat aizgājušajā nedēļas nogalē norisinājās – mūzikla Agrā rūsa izrādes. Es tur piedalos kā masu skatu aizpildītājs, atveidojot jaunu zēnu, korporācijas biedru un vienkārši izklaides mīlošu jaunu cilvēku. Šī jau bija trešā izrāžu sērija. Septembrī bija pirmizrādes, oktobrī otrais piegājiens. Janvārī un februārī būs arī pa vienai nedēļas nogalei ar izrādēm. Teātra vide man šķiet ļoti interesanta un Valmieras Drāmas teātra aktieri ir kolosāli un sirsnīgi cilvēki (vismaz tik, cik es tos esmu nedaudz iepazinis). Lai arī cik patīkama nebūtu šī vide, es tomēr pagaidām nespēju iedomāties sevi pastāvīgā darbā teātrī. Es labāk to paturēšu kā izklaidi, kurā man ir iespēja pašam piedalīties.

Novembris šķiet bija morāli smagākais mēnesis dēļ tā, ka novembrī bija ļoti daudz jāgremdējas atmiņās par tuviem cilvēkiem, kuri “vairs nav pieejami”. Tā nu sanācis, ka tieši novembris ir tādā ziņā “bagātākais” mēnesis. Valsts svētkos pakoncertēju ar kamerkori “Kaķi” un, kā jau katru gadu, brīnījos par to, ka valsts svētku uzrunas vairāk atgādina bēru vai atceres runas – drūmas un bez mazākās norādes uz to, ka šie būtu svētki, kad cilvēkiem jāpriecājas, ka mums tomēr ir mūsu valsts, valoda, tauta (cik nu vēl ir palikusi). Bet galvenais taču domāt gaišas domas, vai ne?

Vēl esmu secinājis, ka laba mūzika dziedē dvēseli un sirdi, savukārt britu humors neapšaubāmi ir mans labākais draugs, kad gribas pasmieties. Es šķiet jau vairāk kā gadu mēģinu izfotografēt vienu foto filmiņu un tāpēc man pašam būs liels pārsteigums, kad to attīstīšu, jo nemaz neatceros, kas ir pirmajos kadros bildēts. Tagad ārā laiks tāds feins, ka varētu arī beidzot izbildēt to filmiņu. 17. novembrī dabuju no remonta atpakaļ savu telefonu, kas bija garantijas remontā kopš 20. septembra. Vienvārdsakot – Motorola nav draudzīgs zīmols.

Ir klāt došanas laiks. Tāpat kā iepriekšējos divus gadus, arī šogad decembra nedēļas nogalēs došos labdarības tūrē ar foršo un draudzīgo gospelkori “GG Choir”. Brauksim uz dažādām Latvijas vietām, dāvāsim dāvanas, dziesmas un prieku tiem, kam tas ir vairāk nepieciešams.

Nav komentāru

Komentē