Obligatoriskie svētki
2010-03-08
16:12:38
Ir pienākusi sieviešu diena – 8. marts. Man kaut kā šie svētki asociējas ar obligātu pienākumu kaut ko darīt, tāpēc ka tas vienkārši tā ir jādara. Un vēl pie obligātiem pienākumiem – izrādās, ka jāsveic ir no rīta. Ja neapsveic no rīta, viss! Vairs tavs sveiciens nav vajadzīgs – neizpildīji vīrieša pienākumu. Ne par velti tā ir sieviešu DIENA. Tas nozīmē, ka sveikt var visu dienu. Pretējā gadījumā tas būtu sieviešu rīts, tad ok – tiešām jāsveic no rīta, vai arī nekad. Nu labi, es saprotu, ka šie svētki ir lielai sabiedrības daļai pašsaprotami, taču man kaut kā tāds 8. marts saistās ar to, ka ir jāapsveic sievietes, ar kurām tajā dienā potenciāli var būt kāda darīšana (kolēģes), kā arī mīļotā sieviete, kuru pat gribas apsveikt, nevis sveicu pienākuma pēc.
Mīļās sievietes, atbildiet godīgi – jums labāk patīk pofigā uzdāvināta puķe vai konfekte, vai arī labāk tomēr ar cieņu nesaņemt nekādu dāvanu?
Līdzīgi ir laika gaitā zudusi svētku sajūta dzimšanas dienās, vārda dienās, kā arī lielajos vispārpieņemtajos svētkos. Kāpēc tā? Tāpēc, ka cilvēki vairs nesvin svētkus to būtības pēc, bet gan tusiņa pēc, dāvanu pēc, biznesa pēc, lai būtu iemesls piedzerties, vai arī tāpēc, ka pa TV tā stāsta, ka ir jāsvin.
trīs komentāri
Zane
Zini, sievietes pēdējā laikā tiek lutinātas arvien mazāk. Tādēļ pat pofigā uzdāvināts zieds tomēr ir un paliek uzdāvināts zieds.
Pat ļauns prieks, ka ir tādi svētki, ka svimaz reizi gadā visiem vīriešiem liek padomāt par sev blakus esošajām sievietēm.
ILZE
Pirms katriem svētkiem man uznāk pārdomas, kurus svētkus svinēt, kurus nesvinēt, uz kuriem sajūtas vairs nav un uz kuriem tādu vēl izdodas radīt. Pret sieviešu dienu neitrāla nostāja. Patīkami, ja kāds pasniedz ziedu, negribas likt vīriešiem izvairīties no manis tajā dienā, ja aizmirsuši puķi pagādāt vai to nemaz nevēlas darīt. Patīkamām ir ar Ziemassvētkiem, kad dāvanas (izņemot bērniem) nav obligātas un var būt arī paštaisītas, kas man liekas mīļāk. Dzimšanas diena – kolosāla diena, kad drīkstu atrasties uzmanības centrā un cienāt visus ar saldumiem. Tāpat arī vārda dienā.
aiznjemtais
piekrītu rakstam. tehnoloģiskais laikmets. rakstam un dāvinām viens otram visādas virtuālas herņas. Esam aizmirsuši kā tas ir – kopā būt! paši esam kļuvuši virtuāli. ķipa esam, bet patiesībā neesam. eksistējam, nevis dzīvojam. kādreiz dzimšanas dienas svinībās katrs ar savu domu, savu ideju atnāca, kopā radīja neaizmirstamus svētkus, bet tagad – viss gulstas uz pašu dzimšanasdiennieku – gan ēst, gan dzert, gan izklaidēt. un nedod Dievs, kaut kas noiet greizi…
Dzīve ar Android pēc 2 nedeļām