Šustrika dzimšanas diena
2007-06-20
12:32:00
Bija apmācies rīts. Šustriks miegaini rāpās no savas alas laukā ar dibenu pa priekšu. Pūce, kas uz to noskatījās, zināja, ka diena nebūs laba, jo tajās dienās, kad lācis rāpjas no alas laukā ar dibenu pa priekšu, viņš ir ļoti neapmierināts. Lapsa Ļena (Šustrika draudzene) pa to laiku organizēja savam mīļajam lācim dzimšanas dienas pasākumu. Bija sasaukti kopā visi meža zvēri. Vienīgi Džordans neieradās, jo tam bija kauns par saviem izsistajiem zobiem. Visi zvēri kopīgi veidoja Šustrikam dzimšanas dienas dāvanu – kāpostu, kurā sasprausti kociņi ar medus bumbiņām galos (gluži kā Chupa Chups).
Pa to laiku Šustriks veica savu ikrīta procesiju – sejas mazgāšana mežmalas upītē, mutes tīrīšana ar jaunas eglītes zaru, muguras kasīšana pret lielo priedi un laiska izstaipīšanās. Visa procesa noslēgumā Šustrikam vajadzēja iegulties pļavā un pasmaržot puķītes, bet ne šorīt – pēc nakts lietus pļava bija slapja, ziedi salijuši un smaržas nekādas. Lācis jau automātiski šo dienu norakstīja un vairs nezināja, ko darīt. Viņš pats bija par savu dzimšanas dienu aizmirsis. Tas, protams, nebūtu noticis, ja viņam būtu modernais PDA (Pieres Dauzīšanas Aparāts), kas nozīmīgos datumos iebliež pa pieri, lai atgādinātu. Tad nu Šustriks sāka prātot, ko šajā dienā iesākt. Būdams vienīgais lācis mežā, viņš varēja atļauties darīt ko vien viņš grib un nejusties par to vainīgs. Vienu reizi tas pat uzspļāva vilkam Harim, sakot, ka tā ir lāča labā griba, un Haris pat bija pateicīgs par šo mitro žestu.
Kad zvēri bija sagatavojuši vareno dāvanu, tie gāja meklēt lielo, spalvaino jubilāru. Kad Šustriks ieraudzīja visu zvēru baru tuvojamies ar kādu ezim līdzīgu objektu, viņa ceļi sāka trīcēt, ausis pieplaka un spalvas uz muguras sacēlās stāvus. Šustrika nelāgo garastāvokli šis skats tikai pasliktināja. Viņš vienkārši apsēdās un sastinga, jo nezināja, kas zvēriem ir padomā. Vai viņu taisās nolaupīt? Diez vai – liels un smags taču. Vai ezītis Fils ir nomiris? Diez vai – vēl vakar ābolu Šustrikam uz adatām atnesa, dungodams Stībeļa gabalu “Bugi”. Te pēkšņi visi zvēri sāka dziedāt “Happy birthday to you”. Šustriks sākumā lūkojās apkārt, vai viņam tuvumā ir vēl kāds, kam šī dziesma būtu veltīta? Neviens tuvumā nebija. Bēdīgais ģīmis vienā mirklī kļuva priecīgs un lācis aiz priekiem palecās gaisā, izvicināja pakaļkājas un neveiksmīgi piezemējās uz dibena. Šī patiešām bija neveiksmīga diena lāča dzīvē. Medus uz kociņa bija vienīgais prieka avots, kas lācim bija atlicis.
tm
Dienas doma