Šustrika pirmais alus
2007-06-26
15:43:40
Jāņi nu garām, meža iemītniekiem atkal miers no dīvainajiem cilvēkiem, kuri ik pa laikam iestreipuļoja mežā, nokārtojās, skaļi kaut ko nobļāva vairākas reizes (droši vien “Līgo”) un tādā pat elegantā solī aizstreipuļoja prom. Vēl bija cilvēki, kas tur devās pāros, lai viens otru pieturētu. Reizēm šī turēšana biedzās ar iegāšanos zālēs un skaļiem vaidiem. Zvēri parasti no šiem vaidiem baidījās, jo neko jau nevar zināt no tiem cilvēkiem. Kā jau katru gadu, Šustrikam bija jāveic savs uzdevums – pēc masu pasākumiem jāapstaigā apkārtne un jāpārliecinās, ka ir droši doties ārpus mājām.
Kādi tik brīnumi tajā mežā nemētājās: visādi apģērbu gabali, apavi, dažādi ēdamie un, protams, arī dzeramie. Un viens šāds dzeramais īpaši piesaistīja lāča uzmanību. Tas atradās skaistā stikla pudelē, kas stāvēja uz celma. Rīta saule caur zariem laužoties to izsspīdēja un padarīja tik skaistu, ka Šustrika mākslinieciskā dvēsele uzreiz šo daiļo, slaido pudeli iemīlēja. Tajā pat brīdī Šustriks devās tuvāk šim mākslas darbam ar vienu domu: “Kas tas tāds ir? Man tas ir jāpagaršo!”. Iesākumā nedaudz bailīgi, bet pēc tam jau drošāk, līdz tika iztukšota brūvētā dzēriena pudele. Lācis, protams, ļoti apmierināts ar rezultātu devās tālāk meža apgaitā.
Pēc aptuveni pusstundas apgaitas Šustriks satika stirnu Žizeli. Viņa bija lāča bērnu dienu simpātija. Tā kā Žizele izauga lielāka ātrāk, nekā Šustriks, viņiem nebija īsti lemts būt kopā, un tādēļ tagad Šustriks ir kopā ar Ļenu. Bet šajā rītā (dzēriena iespaidā) Šustriks paskatījās uz Žizeli nedaudz citādāk, nekā parasti – slaidas kājas, smalks purniņs, cērtama! Vārdu pa vārdam un Žizele apvārdota – tik spēcīgs bija Šustrika šarms. Viņi devās romantiskā pastaigā.
Šustrikam par nelaimi, tur pat netālu uz to visu noskatījās Ļena, kura zināja par lāča bērnības simpātiju, bet nezināja par izdzerto alu. Patiesībā vienīgais, kurš zināja par īsto alus iedarbību bija vilks Haris. Šustriks mēģinādams izrādīties Žizelei sāka kāpt visos kokos pēc kārtas. Tā lācis vēl ne reizi nebija uzvedies. Visi, kas to redzēja, saprata, ka nav labi, jo Šustriks pat atņēma ezim Gatim uz adatām uzdurto pusžuvušo, negatavo ābolu, lai to uzdāvinātu Žizelei. Ļena jau sāka nojaust, kas par lietu, jo Haris līdzīgi aplidoja viņu, kad viņš bija atbildīgais par meža apsekošanu pēc masu pasākumiem, taču viņa vienalga gatavoja mīklas rulli, ar kuru mācīt Šustrikam manieres, līdz pēkšņi lācis saļima, pakrita un sadauzīja galvu pret celmu. Sitiens nebija liels, bet ar to pietika, lai lācis zaudētu samaņu. Kamēr lācis bezsamaņā, zvēri nonāca pie slēdziena, ka Šustriks tā darīja ne pēc brīvas gribas.
Šoreiz lācim viss beidzās samērā labi – ar sāpošu galvu un nedaudz apbružātu sirdsapziņu, bet kas zin, kā tas būtu beidzies, ja kritiens to neapturētu?..
mik
Šustrika dzimšanas diena