Tallinas vilinājums

Nesen kā atgriezos no 3+ dienu dzīvošanās pa Tallinu. Biju tur ar Swedbank kori. Līdz šim Tallinā biju tikai vienreiz, kad biju pavisam mazs un trenējos badmintonā – pa ceļam uz sacensībām Somijā nācās izbraukt ar autobusu cauri Tallinai. Man šī pilsēta ļoti iepatikās – daudz kārtīgāka un plašāka, nekā Rīga. Ielas tīrākas, kārtīgākas, bedru mazāk, cilvēki arī šķita atsaucīgāki. Radās tāda sajūta, ka esmu kaut kur civilizētākā vietā nokļuvis. Patūristoties gan sanāca tikai vienu stundu pa visām trīs dienām, bet tas pats bija ļoti forši. Bet nu par visu nedaudz detalizētāk.

Brauciena mērķis bija starptautisks koru konkurss. Jaukto koru grupā ieguvām 2. vietu, mūsdienu mūzikas grupā dalītu 2./3. vietu. Tikām arī izvirzīti Grand Prix izcīņai, bet to neieguvām. Man jau vispār liekas, ka tas, ka mēs tikām izvirzīti šai izcīņai, jau ir ļoti labs panākums. Koncertzāle skanēja tik sasodīti labi, ka gribas vēl kādreiz tur uzstāties.

Tā kā man Tallina kā pilsēta iepatikās, tad es ļoti priecājos par to, ka man tuvākajā laikā ir paredzēts uz turieni doties vēl divas reizes un abas reizes došos baudīt mūziku. Pirmā reize būs jau pavisam drīz – 29., 30. aprīlī. Jazzkaar festivāla ietvaros došos uz trīs mūzikas grandu koncertiem – Bobby McFerrin, Richard Bona un Mayra Andrade. Divām dienām gan sanāk visai daudz, jācer, ka emocionāli neuzsprāgšu no laimes. Otrā no divām potenciālajām reizēm ir plānotais Jamiroquai koncerts jūnijā. Man šķiet, ka šādi pasākumi vienā gadā ir gatavās izvirtības, bet ja reiz tā sakrīt, tad būtu muļķīgi šo izdevību neizmantot. Pie reizes patēlošu arī tūristu ilgāk, nekā stundu.

Tiesa gan, kompānija būs cita, mazāk ģimeniska, nekā mana inscenētā Swedbank kora ģimene (virtuāli esmu precējies ar 2 sievām vienlaicīgi un mums trijiem ir arī meita). Šī ģimene palīdzēja padarīt šo braucienu krietni interesantāku un emocijām bagātāku – dzīvais improvizāciju teātris, kas gan rosināja asināt prātu, gan izkopt savu džentlmenisko personības daļu, cenšoties tikt galā ar trīs sievietēm vienlaicīgi. Varbūt šāds izteikums šķiet nedaudz banāls, taču tam ir tīri cilvēcisks pamats.

Esmu arī atklājis velo-sezonu ar 2h braucienu pa Rīgas ielām. Secināju, ka siltums vējā neslēpjas, tāpēc ar apģērbu vēl jābūt ļoti uzmanīgam, bet radās sajūta, ka pavisam drīz velosipēds atkal kļūs par ikdienas pārvietošanās līdzekli.

Lai Tev forša diena!

viens komentārs

2011-04-19 21:52:48 link Ilzeaa

Jā, tagad grūti ikdienā bez tā dželtenmenisma un vīrieša pleca ;)

Komentē