You know what grinds my gears?

Pēdējā laikā man kautkā neveicas ar apkārtējo vidi tādā ziņā, ka parādās lietas, kuras vienkārši arvien vairāk un vairāk mani kaitina. Un būtībā dažas no tām ir pilnīgi neloģiskas un man nevajadzētu par to vispār iespringt.

Lasīt tālāk... seši komentāri

Null pointer

Nu jau gandrīz 4 gadus strādāju par programmētāju. Protams, reāla sajēga par to, ko es daru, neradās uzreiz, taču visu laiku esmu centies mācīties jaunas lietas. Pēdējā laikā arvien vairāk ir jāprogrammē programmēšanas valodā Java. Atceros, ka augstskolā Java kurss bija nosaukts par “Programmēšanas pamati”. Pasniedzējs bija vājš un pats neko daudz nesaprata. Atceros tik, ka iesākumā bieži nācās saskarties ar ļoti populāro kļūdas paziņojumu – NullPointerException. Sākumā likās, ka nekā drausmīgāka par to būt nevar, jo no tiem paziņojumiem nekas nebija saprotams. Taču vēlāk, kad bija nedaudz skaidrāks, kā tas viss pamatā darbojas, izrādījās, ka šis kļūdas paziņojums ir ļoti pat informatīvs un ar laiku automātiski radās iemaņas rakstīt kodu, lai no šādas kļūdas principā izvairītos. Taču neskatoties uz to, ka domāšana ir mainījusies un koda rakstīšanas ieradumi arī, reizēm gadās uzdurties uz kādu neparedzētu situāciju un tad atkal jāsecina – es šādam gadījumam nebiju gatavs. Bet nekas traks – viena papildus pārbaude un viss notiek.

Ne reizi vien gadās, ka neparedzētie gadījumi notiek tālu prom, kur sistēma tiek lietota citādāk, nekā testa vidē, un tad programma izpildes laikā brēc uz mani, ka neesmu paredzējis to, ka padotais objekts varētu neeksistēt, vai būt tukšs.

Jāteic, ka šāda preventīva pieeja, kas ir jāpiekopj, lai viss darbotos kā nākas, ne reti noder arī dzīvē. Jo ir labi būt gatavam tam, ka kaut kas šķietami pašsaprotams varētu arī neeksistēt. Ja kaut kas visu laiku ir bijis, nenozīmē, ka tā arī būs. Ir jābūt gatavam “apstrādāt” šādu gadījumu.

četri komentāri

Roboti ir starp mums

Jau kārtējo rītu braucot uz darbu autobusā novēroju tādu savdabīgu ainiņu. Man vienmēr ir licies, ka pensionāri nav tā pati paklausīgākā tautas daļa un viņiem parasti ir kautkādas savas fiškas, kurām tie pakļaujas un nespēj mainīt savus ieradumus, kas tiem izveidojušies ilgā periodā. Taču jau kārtējo reizi autobusā šie vecākā gadu gājuma cilvēki mani pārsteidza ar apskaužamu paklausību.

Lasīt tālāk... trīs komentāri

Mazā dzīves gudrība

Ir ļoti svarīgi nesajaukt jautājumu “Ko?” un “Kā?” kārtību lielā daļā gadījumu.

Ja sāk ar “Kā?”, tad “Ko?” tiek ļoti ierobežots!

komentāru nav

Personīgās higiēnas jaunumi

Kad pēdējo reizi biju pie zobārsta, viņa man ieteica nopirk elektrisko zobu birsti, lai kafijas veidoto zobu krāsojumu vieglāk no zobiem notīrīt.

Liels bija mans izbrīns, kad ieraudzīju, kā izskatās un ko dara elektriskā zobu birste.

Lasīt tālāk... komentāru nav

Iepriekšējie raksti

Nākamie raksti